Dievnami un kapličas

DIEVNAMI

Dvietes Staņislava Kostkas
Romas katoļu baznīca (1864.g.)


Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis- viens no greznākajiem sakrālajiem baroka interjeriem reģionā
Ilūkstes Romas katoļu baznīca (1816.g.)


Tagadējā IIūkstes katoļu baznīca celta 1816. gadā par grāfienes Katrīnas Zībergas līdzekļiem
Ilūkstes luterāņu baznīca


Dievnams uzcelts 1865. gadā, tad 1. pasaules kara laikā nopostīts, 1928. gadā par draudzes līdzekļiem atjaunots, bet 20. gadsimta  50. gados padomju vara dievnama ēku atsavināja un pielāgoja laicīgām lietām. Luterāņu draudze īpašumu atguva 90. gadu sākumā, un 1993. gadā atjaunotajā baznīcā notika pirmais dievkalpojums
Subates Mikeļa Ercengeļa
Romas katoļu baznīca (1576.g.)


1831. gadā vecās koka baznīcas vietā, kas bija celta uz se­nās kapsētas, uzcēla tagadējo Subates mūra baznīcu. Celšanas darbus subsidēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs. Celta no laukakmeņiem, bez torņiem, senbazilikas stilā.  Dievnamā ir vairākas 18.gs. baroka sakrālās koka skulptūras
Subates luterāņu baznīca (1685.g.)


Subates luterāņu baznīcai, kas celta 1685. gadā un ir Valsts un Eiropas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis,  Latvijas mākslas vēsturē piemīt īpaša vieta - tās arhitektūra pilnīgi atšķiras no tradicionālā priekšstata par Latvijas lauku baznīcu, un Subates vārds tiek lietots, lai apzinātu kokgriezēju un koktēlnieku grupu, kura 17 .gs. beigās darinājusi iekārtas virknei baznīcu Latvijā un Lietuvā. Tajā atrodas arī vairāki citi valsts nozīmes kultūras pieminekļi. Baznīcā ir laba akustika, un tajā skan 1853. gadā darinātās Martena ērģeles
Vecticībnieku lūgšanu nams Subatē


 
Lašu evaņģēliski luteriskā baznīca (1805.g.)


Lašu luterāņu baznīcas mūra ēka ir uzbūvēta 1805. gadā. Ir zināms, ka Lašu draudzē kalpojuši mācītāji: Hermanis Konrads Stenders (1684-1755), kurš mūža pēdējos 44 gadus vadīja Lašu draudzi, Ernests Fridrihs Stenders (1763-1823).  1996. gada 13. oktobrī Lašu draudze atzīmēja 400 gadu pastāvēšanas jubileju. Baznīcā ir vienas no labākajām restaurētajām ērģelēm reģionā
Grendzas Svētā Pētera
Romas katoļu baznīca (1910.g.)


Klusā un nomaļā Latvijas nostūrī Dievs ir izvēlējis vietu Grendzas Svētā Pētera  katoļu baznīcai, kas celta 1907.g. no laukakmeņiem. Savā vienkāršībā baznīca stāv uz paugura, aicinot ikvienu garāmgājēju iegriezties, lai lūgšanā vienotos ar Dievu
Bebrenes  Romas katoļu baznīca (1796.g.)


Baznīca uzcelta 1797. gadā, tās projektu veidojis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. Markoni. Baznīcas novietojums saskaņots ar grāfu Plāteru – Zībergu muižas ansambli un parku, pils ar baznīcu atrodas uz vienas ass, kuru iezīmē parka un baznīcas vārti. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi metāla krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Zvanu tornis veidots kā atsevišķa celtne, kurā ir divi zvani – lielais un mazais. Šī celtne kalpo arī kā ieejas vārti baznīcas dārzā, kuru ieskauj akmens mūra žogs. Baznīcas fasādē abpus galvenajām durvīm četrās nišās gleznoti apustuļi – Pēteris, Lūkass, Matejs un Marks.

Dievnamā ir trīs altāri. Centrālajā altārī atrodas gleznojums ‘’Marijas debesīs uzņemšana’’ (1866), vienā sānu altārī ‘’Rožukroņa Dievmāte’’, bet otrā sānu altārī ‘’Sv. Jānis Kristītājs’’ (1909).

Dievnamā saglabājušies baroka formās darināti grāfa un vienkāršo baznīcēnu soli.

Baznīcā atrodas vēl joprojām darbojošās ērģeles (19.gs.).

Dievnams ir nozīmīgs ne tikai kā savrups sakrālās arhitektūras piemineklis, bet arī kā muižas un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas būtiska sastāvdaļa.

Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses, dievnamā var ieiet svētdienās vai iepriekš piesakot ekskursiju vietējā gida pavadībā


KAPLIČAS

Grāfu Plateru – Zībergu dzimtas kapliča Bebrenes kapos (1875.g.)


 

Bebrenes muižas kompleksa izcila sastāvdaļa ir grāfu dzimtas kapliča, kas uzcelta 1875. gadā, ēkas arhitektūra ieturēta gotikas stilā. Virs ieejas durvīm atrodas iespaidīga dzega ar grāfu dzimtas ģerboni, uz kapliču ved akmens pakāpieni. Kapličas pagrabā, kam nav ieejas, metāla zārkos atdusas grāfu dzimtas pārstāvji. Ārpusē, kapličas sienā iemūrētas 4 marmora plāksnes ar grāfu uzvārdiem.

Kapliča ir labi saglabājusies, to mūsdienās izmanto dievkalpojumiem bērēs un kapusvētkos. Tā ir izcils tūrisma apskates objekts un gotikas arhitektūras stila paraugs Sēlijā
Kapličas
Čamanu un Kaupišķu kapos Bebrenes pagastā
Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.
Čamaņu kapu kapliča ir viena no vecākajām kapličām Ilūkstes novadā, kas saglabājusi savu sākotnējo funkciju. Objekta arhitektūra uzskatāmi raksturo to kultūras mantojuma daļu, kas uzrāda stila rustikalizāciju un atspoguļo reģionālās arhitektūras mākslas īpatnības. Kapličas interjera detaļas ansamblī ir maz saglabājušās.
Čamaņu kapu kapliča ir attiecīgā laikmeta reģionālās arhitektūras nozīmīgs paraugs. Kapela 1975. gadā remontēta
Kapliča Ludvigovas kapos Pilskalnes pagastā (1824.g.)Ludvigovas kapu kapliča (1824) veidota no laukakmeņiem. Ir 9 m x 5 m x 3 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Jumts apjumts ar lubiņām.  Virs jumta no diviem baļķiem paceļas mazs tornītis ar zvanu. Durvis ir no gala, ar nelielu logu virs tām. Vēl viens logs ir kreisajos sānos. Grīda un griesti veidoti no koka. Kapličā atrodas viens koka altāris ar trīs litogrāfiskām svētbildēm
Kapliča Zariņu kapos
Dvietes pag. 19.gs.
Pirmā baznīca Dvietē bija koka un atradās barona pils parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Pēc nostāstiem šīs baznīcas mūžs bijis 114 gadi. No tā izriet, ka šī baznīca Dvietē bija celta apmēram 1750.g. Pēc mūra baznīcas uzcelšanas, koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapiem
Lašu vecie kapi un
Mēnessmeitiņas Idas Apsēnas kaps

Lašu vecajos luterāņu kapos atrodas Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi. Tie ir trīs viens otram blakus stāvoši metāla krusti uz granīta pamatnēm ar ciļņu tekstu uz katra. Uz I. Apsānes kapa pieminekļa rakstīts:

"Ida Marie Apsahn dzim. 23 März 1867 mir. 10 April 1887"

Granīta pamatnē ievietots I. Apsānes portrets porcelāna ovālā.

20. gs. 70.-ajos gados kapos notikuši lieli postījumi. Tad cietis arī I. Apsānes kaps. Ar Latvijas Kultūras fonda Eglaines kopas vadītājas O. Spūles gādību tas, kā arī citas sapostītās kapu vietas, sakoptas, uzlikti vietās nolauztie kapu krusti. O. Spūles vadībā par Elīzes Stenderes ziedoto naudu uzlikti jauni kapu vārti

Kontaktinformācija:
Ilūkstes novada TIC
tic@ilukste.lv
tālr. 65447860, 26180747

                                                                                                                                                                                                     Atpakaļ uz sākumu...
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .